Labi pelnu, bet man nav naudas

Jeb risinājumi kā pārstāt gribēt lietas, kas Tev nemaz nav vajadzīgas


Pieredzes stāsts:


Lai gan pēdējos gados esmu saņēmusi pietiekami pieklājīgu algu, uz doto brīdi nekas par to neliecina. Man ir pavisam nelieli iekrājumi, man nav sava auto vai mājas (lai gan to gribētu). Mana problēma - es nespēju beigt tērēt. Plus man izveidojies nelāgs ieradums izmantot bezprocentu aizņēmumus, kuru atmaksai izmantoju jau tā nelielos iekrājumus.


Es saprotu, ka pārstājot pirkt jaunas drēbes, kurpes, kosmētiku, lietas mājai utml., man izdotos krietni vien ietaupīt. Manī vienkārši ir nepārvarama vēlme iepirkties. Nereti tas man liek justies labāk. Īpaši, ja bijusi slikta diena. Maniem vecākiem nepiemīt izteikta finanšu pratība, jo viņi auguši citā laikā, kad daudz kā no mūsdienu iespējām nemaz nebija. Vienlaikus, mamma man vienmēr uzsvērusi cilvēka ārējā izskata, tai skaitā apģērba, nozīmīgumu. 

Lai gan tagad varu atļauties visu, kas nebija pieejams bērnībā, trauksme par naudu manī ir no studiju gadiem, kad knapi varēju savilkt galus. Es apzinos, ka katru mēnesi saņemot naudu man vajadzētu daļu atlikt, bet mani baida doma vien, ka šī summa man nebūs pieejama.


Nesen kā esmu saņēmusi algas pielikumu, kā arī šī gada laikā plānoju atmaksāt kārtējo parādu, kas radies manas iepirkšanās mānijas rezultātā. Paredzu, ka man paliks pāri brīvi līdzekļi. Uztraucos, ka atkal tos notērēšu neapdomīgos pirkumos. Kā lai tieku vaļā no neplānotajiem pirkumiem, liekot sev beidzot saprast, ka man šīs lietas nemaz nav vajadzīgas? Vai man kādreiz izdosies uzkrāt, vai tas ir mans apburtais loks jeb liktenis, ka nauda pie manis neturas, un arī turpmāk visu iztērēšu ikdienišķās lietās. Ko darīt, kā būt?


***


Vai atpazini arī sevi? Atļaušos apgalvot - mēs visas esam kādreiz iegādājušās lietas, kas mums nav vajadzīgas, par naudu, ko nemaz negribējām iztērēt. 


Būs grūti ko mainīt, ja pret radušos situāciju attieksies pasīvi kā pret iepriekš definētu nolemtību jeb likteni, pieņemot, ka Tev nav teikšanas pār saviem tēriņiem. Ja veltīsi laiku  definējot un prioritizējot sev lietas, ko patiesi vēlies paveikt ar saviem ienākumiem - Tev ir visas iespējas sakārtot savas finanses tā, lai tās nerada stresu, bet kalpo Tavai labklājībai un labsajūtai. 


Jebkuras izmaiņas prasa zināmu laiku, it īpaši, ja runa ir par ilgtermiņa ieradumiem, kas dziļi iesēdušies zemapziņā. Iepirkšanās ir viltīga, jo rada ķīmisku reakciju smadzenēs. Pētījumi ir pierādījuši - jaunu lietu iegādāšanās veicina hormona dopamīna izdalīšanos, kas, patiešām, uzlabo Tavu pašsajūtu un omu. No šī skatu punkta viss ir pareizi, jo ikreiz, kad Tev ir ‘besis’ - jauna kleita, grāmata vai vēl kas cits ir ļoti labs risinājums. Tik vien, ka uz pavisam neilgu brīdi.

Vēl briesmīgāk - atnākot mājās, vēlreiz uzvelc savu jauno kleitu, un pēkšņi Tev tā vairs nešķiet tik eleganta vai stilīga kā vēl pirms mirkļa. Vīlusies Tu centies to iestumt skapī, kas pilns līdz malām, bet tāpat vilkt nav ko. Šai brīdī Tavs 'besis' ne vien atgriezies, bet aug augumā, jo visam citam pievienojas dusmas uz sevi par kārtējo mirkļa vājuma jeb impulsīvo pirkumu. 


Diemžēl prieks par jaunu pirkumu ir nodevīgi īss. Turklāt arī pētījumi šo apstiprina, jo izrādās - iepriekš jau pieminētais labsajūtas hormons dopamīns vairāk izdalās vēl tikai cerot uz un domājot par jauno lietu, ne pirkuma brīdī. 

Tiktāl viss skaidrs, atliktu vien rīkoties. Jautājums, kāpēc arvien no jauna iekrītam šai slazdā? Atbilde meklējama turpat zinātnē. Dopamīnam ir ļoti nozīmīga loma smadzeņu mācīšanās procesos, proti, to mēdz dēvēt arī par komandu jeb pogu “saglabāt”. Izdaloties šim neiromediatoram, smadzenes ir daudz vairāk tendētas pieķerties konkrētajai pieredzei un saglabāt atmiņas par to. Tas, savukārt, nodrošina to, ka nākotnē Tu šo pieredzi visticamāk atkārtosi. Šo zinot, visnotaļ pamatoti varētu rasties vēl lielāka bezspēcības sajūta. Labā ziņa - tās ir tavas smadzenes tavā galvā. Tu nevari mainīt bioķīmiskos procesus un mehānismus, vienlaikus - Tev ir visas iespējas savas smadzenes pamazām virzīt uz lēmumiem, kas Tev ilgtermiņā liks justies laimīgākai un nesatricināmākai.


Par praktiskām lietām. Daudz vieglāk kā samazināt esošos tēriņus ir krāt un atlikt to naudu, kas līdz šim nav bijusi Tavā rīcībā. Attiecīgi, ja šobrīd jau zināms, ka būs pieejami brīvi līdzekļi, viens no risinājumiem, ko apsvērt- automātiskais maksājums uz krājkontu. Ideāli tādu, kas neļauj naudu uzreiz izņemt. Tas Tevi ierobežos nākošreiz, kad izjutīsi vilinājumu pēc kā jauna. 

Labā lieta šajā visā, ka pati apzinies savu problēmu, tās iespējamo izcelsmi. Skaidrs, ka nav viena pareiza risinājuma, it īpaši ja iepirkšanās Tev ir kļuvusi par zināma veida psiholoģisku izdzīvošanas mehānismu, veidu kā ikdienā tikt galā ar negatīvajām emocijām. Risinājums ir to pamazām aizstāt ar ko citu, kas apmierina Tavas vajadzības. 


Atsaucoties uz psihoterapeiti Angelu Vurceli (Angela Wurtzel, viena no specializacijām kompulsīvā iepirkšanās) - katrai ir jāatrod savas metodes, kas strādā. Galvenā doma - iznest apziņā neapzināto jeb neredzamo padarīt redzamu. Praktiski, piemēram, pierakstot ikdienas tēriņus, nospraužot ikdienas tēriņu robežas, izrevidējot skapi, lai pievērstos pārdomātai kapsulas garderobes izveidei utml.

Skaties uz to no pozitīvās puses - šī var būt Tava iespēja beidzot pievērsties šobrīd aktuālajai zero waste jeb “mazāk ir vairāk” kustībai.

Psihoterapeites vārdiem: “Gribēt kurpes vai kosmētiku ir pavisam dabiska vēlme, kas apmierina mūsu vajadzības. Nav nekā nosodāma vēlmē labi izskatīties un radīt skaistu vidi sev apkārt. Vienlaikus - ir kas dziļāks, ko šie pirkumi nerisina”.  Gluži kā auto bāku var uzpildīt ar vīnu. Lai gan bāka pilna - skaidrs, ka auto neies. 

 

Tev jāatrod un pamazām jāievieš citi mehānismi kā atslābināties, tāpēc centies ieplānot sev virkni citu dažādu aktivitāšu, lai paliek mazāk brīva laika iepirkties. Ja līdz šim piektdienās mēdzi sevi apbalvot par kārtējo aizvadīto darba nedēļu - turpmāk piektdienās jau laikus ieplāno kādu citu, ne mazāk aizraujošu aktivitāti. Šādi Tu trenēsi savas smadzenes sajust to pašu apmierinājumu un dopamīna plūsmu arī par citām lietām, kas nav iepirkšanās. Piemēram, koncerta vai izstādes apmeklējums, labs kino seanss, kas var sniegt vienlīdz labas emocijas.


Visbeidzot ieteikums - nenoliedz, bet iedziļinies savā tērēšanas ieradumā. Ja neizdodas pašai, droši meklē profesionāļu palīdzību, jo tas, kam mēs tērējam savu naudu, var ļoti daudz ko par mums pastāstīt. Mērķis ir saprast, ko šīs lietas Tev nozīmē? Jo godīgāk izdosies atbildēt, jo lielākas izredzes Tev drīzākā laikā atrast alternatīvas un tikt pie kārotā auto vai mājas, par ko sapņoji.